Šodiena ir bijui īsti tāda nekāda. Melnraksts nodots, bet rezultāti, protams, jāgaida. Var jau pagaidīt, atpūsties. Nu, vai arī veseļoties, jo pavasaris ir atnācis ar slimību, nu ne jau to patīkamāko, ko tas var sniegt, kā skaisti piepildītus mirkļus ar smaidiem, prieku, skaistiem cilvēkiem apkārt košās drēbēs, kas vien liek justies labāk, jo visa pelēcība izzūd; ar smaržām, ar putniem un saules stariem visas dienas garumā, ar kosājām debesīm virs galvas..ehh, un, neizbēgamajiem tauriņiem, un ne tikai debesīs. Bet pavasaris ir atnācis ar kārtējiem punķiem un klepu, bet tā jau arī laikam pieder pie lietas, vai ne?
Ak, es jau to tāpat ņemšu visu vieglāk, izsapņošu savus pavasara mirkļus bez piepūles, tikai ar tējas palīdzību, ha. Nu, lai jau iesilst vairāk kamēr sēžu četrās sienās un tad kad iešu ārā, lai steidzas un krīt man virsū kā mākonis mīksts un pūkains no skaidrām debesīm - bez lietus un tikai ar sauli un tauriņiem.