Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Vispār secinu, ka ir pienācis pārmaiņu laiks, laikam jau tas ir saistībā ar visiem pavasariem vai kā savādāk. Bet laikam mainās viss visapkārt. Laikam jāsāk pieaugt, lai gan to negribu, nezinu kā laikam ir pareizi veidot pieaugušā dzīvi. Nez varbūt tiešām ir laiks novērst savas domas uz izaugsmi un intelektuālu attīstību un skatīt, kur mani tas aizvedīs, jo viss paliek nopietnāks visdažādākajos līmeņos.
Gan ikdienas attiecībās ar cilvēkiem, gan arī visās privātājās lietās. Visiem veidoja nopietnas attiecības visdažādākajos attīstības līmeņos un pakāpēs, visi izaug un pāraug to,kas ir bijuši un sasniedz to,ko ir vēlējušies vai arī to līdz kam vienkārši ir nonākuši. No vienkāršām ikdienas izklaidēm un darbiem kā līdzekli, lai šīs izklaides būtu un mērķiem par ko tālāku un cēlu. Izauguši līdz brīdim, kad līdzeklis ir kļuvis par jēgu un mērķi.
Bet visā visumā viss kļūst nopietnāks un pretenciozāks, līdz viss centrējas ap vienu. Laikam tas, ko es vēlos teikt visi pieaug un pieaug arī viņu domāšana, mērķi un vēlmes. Kas laikam ir tikai dabiski, jo tikai paliekot jau esošajā punktā ir viss paliek tāds kāds ir un attīstība nenotiek un paliek tikai atpalicība.
Bet tas ko es domāju vai esmu maz pieaudzis līdz draugu vērtībām un mērķiem, vai vismaz līdz ambīcijām. Es neesmu drošs,ka vispār esmu kādreiz sev paredzējis ambīcijas neskaidri apzinoties dēļ ta,ka man tādas nav bijušas vajadzīgas, vai arī nekad neesmu sev vēlējies tādas izvirzīt, lai nepiedzīvotu vilšanos,ka tie nav piepildīti. Vispārināti sakot, nekad neesmu plānojis sev vietu tajā vietā, ko sauc par pieagušo dzīvi.
Labi, tikai neparprotiet, nekad neesmu sevi arī redzējis tajā sireāljā wanabee mākslinieku vidū, kur tiek kultivēta neesoša māksla un bohēma, kur tādas nav. No otras puses nekad neesmu sevi redzējis arī tajā vidū, kur ir māksla un bohēma. Jo man vienkārši nav šāda talanta.
Bet kaut kā tomēr vēl aizvien redzu to, ka es neredzu neko.
Īsāk sakot visi apkārt pieaug kļūst nopietni, un vispār laikam jau vecums dara savu, bet es īsti to savā 18 till i die pieejā to neesmu paredzējis.
Tagad laikam jau tuvojas 25, kas nekur literatūrā vai kādā citā veidā netiek minēti kā skaistie. Vispār ko ellē ratā dara pieaugušie cilvēki? Labi, laikam jau jāmeklē savs ceļš un virzība iekš tā...