Darbs, nu maziņais, nu nāc jel pie manis, ņeužeļi man būs visu atlikušo mūžu jāpavada šeit.

Esmu pārradusies atpakaļ Rīgaliņā, it's the hottest day in the history of the world, nav ne naudas, ne iekāriena to pelnīt, un es domāju, kurā brīdī tas notika - it kā jau es esmu pašpietiekama sieviete un tā, nepavisam neesmu aizmirsusi, kā ir jādzīvo vienai, taču pa visu šo kopdzīves laiku es esmu tik ļoti pieradusi pie visa, ka tagad, kad piespiedu kārtā jāpadzīvo pāris dienas šķirti, man nav ne jausmas, ko ar sevi iesākt [vienmēr esmu teikusi, ka nedrīkst pierast līdz ar galiem, bet vai tad es kaut reizi mūžā esmu saviem padomiem sekojusi]. Dzīvojieties.