|
[Jul. 10th, 2007|03:25 pm] |
starp citu, pagājušo svētdien es uz baznīcu pirmoreiz aizgāju piedzēries. ne jau tur baigi, divi aliņi. bet tukšā dūšā, un galvenais velns ir nespējā koncentrēt domas, es izšķīdu vispārinājumā, es neticēju no visas ticības, es biju tāds pats kā tie, kas saka "kaut kāds augstāks jau laikam ir", tagad es zinu, kāpēc alkohols ir slikts. un zinu arī tagad, kādā rakursā es izskatos pēc tā loha, kas teica "es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki - laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks." |
|
|
Comments: |
tev reizeem nenaak veemiens no sava pashtaisnuma, miiljuminj?
cita taisnuma man nav, esmu vientuļš cilvēks. no visa spēka cenšos likt centrā Kristu, ne "pašu", kā redzams, pārsvarā nesanāk, bet principā es nesaprotu, ko tu saki, jo šis ieraksts bija grēkatziņas ieraksts - stāsts par to, kā es pamanīju sevī vēl vienu nepamatotu iedomību. kur te parādījās paštaisnums?
pašrefleksijā. bet mana piezīme ir ne gluži par šo konkrēto ierakstu, bet par daudzākiem. tostarp dažiem, kurus izlasot, liekas, oh yeah, šim cilvēkam stāv pašam uz sevi. augsta klase, dziļumniek!
varbūt tev taisnība. bet pašnoliegums jau ir iekļauts manā pašrefleksijā, tāpēc vairāk palīdzēt nevaru. | |