man neveicās ar darbiem, kas man šķiet labi.
tas vecais žīds (nekādu apvainojumu, nevienam), kas klibs uz ielas uzrunā meitenes un sauc viņas par dienvidu princesēm un redz skaisto nākotni, viņš toreiz tā arī neatnāca uz mūsu sarunāto tikšanos, laikam zināja, ka krekls, ko no viņa pirku ir ar sabojātu aizdari. viņš gan daudz toreiz stāstīja par savu sievu- raganu, kas viņam mugurkaulu pārsitusi ar mietu, un cik es esmu feina. un gribēja mani satikt vēl.
tas vecais Jāzeps, kas strādā par pārmijnieku un raksta dzeju, arī neatnāca uz tikšanos, kur biju solījusi, paņemt viņa darbus un tos padot tālāk (plāns bija BronHīts Nabā).
tāpat arī māte Anete, kas viena audzina savus divus puikas un kā izskatās, nezina kur meklēt informāciju un nezina savas tiesības, viņa mani vienkārši ignorē.

jūtos atbaidoša.