es teiktu, ka tu pārāk daudz tici labajam ļaudīs. Piemēram, strādājot sociālā projetka ietveros ar veciem ļaudīm, nākas secināt, ka viņi nebūt nav nabagi nabadziņi, kuri tā vien rokas bučos par palīdzību - viņi, bļe, savā starpā kā suņi plēšas, ar tevi intrigas un spēlītes spēlē un vēl beigās mēģina apkāst... vecie astoņdesmitgadigie onkas vel zem brunčiem palīst (jaunības atmiņu, nevis kādu aktuālo spēju un vajadzibu dēļ.) weh