Nekas dižs un grandiozs nav norisinājies, mīļā Matīsa draudze - mentālais stāvoklis ir kļuvis par kādiem pāris procentpunktiem labāks, taču ar tendencēm svārstīties [kas nozīmē to, ka vakariņās noēst sauju klofelīna dotajā brīdī negribas, bet prasi vēl, kas būs pēc stundas vai divām], esmu ar visu gultu un portabli pārvākusies uz dzīvi pie loga [daudz gaismas, skaidrā naktī zvaigznītes teju vai virs galvas un bonusā vienreizējā iespēja stalkot kaimiņus no pretējās mājas] un miegs nāk tā, kā nav nācis kopš apvienotajiem diplomdarba-Narvēzena-sociālās dzīves laikiem. Dzīvojieties, patērētāji.