te

10:14 pm: Edz kā tomēr sanāk: ierodos es mājās, gatavs fiksi kaut ko ierīt un ķerties pie Extramadura menedžēšanas (trešajā sezonā man beidzot izdodas puslīdz nopietni pretendēt uz vietu Spānijas otrajā divīzijā!) - a izrādās, ka nav elektrības. Ne manā dzīvoklī, ne arī apkārtējos. Uz brītiņu apmulstu - neesmu tomēr tumsas dzīvnieks un M.Freimanis arī man nepatīk. Pie tam tā kā sāk gribēties ēst, bet zinu, ka, tumsā mēģinot uzsmērēt sviestmaizi, drīzāk sagraizīšu gabalos savus pirkstus. Ok, nolemju, ja reiz ar mani tā, tad pierādīšu, ka neesmu ar pliku roku ņemams.

Atcerējos divas lietas. Pirmkārt, neesmu neko "literāru" rakstījis jau teju mēnesi. Otrkārt, Bredberijs taču vienu savu romānu uzblieza, sēžot pilnīgā tumsā nedēļas or so laikā (viņš bija aizbraucis uz kaut kādu čuhņu, kur nemaz nebija elektrības or smth, so viņš izdomāja drukāt). Ātri izdomāju random sci-fi sižetu, kas atbilstu situācijai, uztaustīju kladi un pildspalvu un ķēros klāt. Ja man būtu rakstāmmašīna, varbūt dabūtu ārā arī ko vairāk, bet tagad paguvu uzrakstīt tikai pirmo rindkopu, kā noskanēja kluss: "Pukš!" parādījās gaisma un sāka dūkt ledusskapis. Tāpēc tagad es paēdīšu, skatoties Da Ali G šovu un pirms gulētiešanas pāris stundas paspēlēšu Football Manager. Piedodiet, mana talanta pielūdzēji... ēēē... Kamazs?... Nē, laikam tu nederi... Koijots?... Arī nē...

Oh...

...

:(



Ak, jā, šodien viens bezpajumtnieks tramvajā nozvērējās, ka atradīs mani un nogalinās. Bet par to vēlāk/kādu citu reizi.