klasika

Cilvēki kā tārpi, kā atšālējusies kōla, kas iedzerta tukšā dūšā. Pret apātiski vienaldzīgu nervu un uztraukumu kamolu.
Brīnumaini, cik reizē spēcīgs un vājš spēj būt cilvēks, paceltu galvu un nokārtu degunu, smaidīgs uz priekšu soļo un skumst.