27 October 2013 @ 09:16 pm
 
riebīgas pārrunas nu jau ar bijušo priekšnieku. nepatīkamā gultnē viņš to visu iegrozīja. tētis mācīja, ka nekas nestrādā tik labi, kā miglaini solījumi kopā ar reāliem draudiem. tas arī bija vajadzīgs, lai notiktu tā, kā jau sākumā pa labam piedāvāju. nākamā nedēļa pēdējā.

prieks un cerības par nākamo vietu.

šo vietu tomēr lielā mērā raksturoja pēdējās nedēļas notikums, kad viens no vismazāk kvalificētajiem džekiem aizgāja pie īpašnieka runāties. biju pārsteigta, jo dzirdēju kā viņš saka, ka viņam nevajag algas pielikumu, bet viņš grib cieņu. pēc ilgas klusuma pauzes šefs atvainojās, bet viņš nezinot, kas tas ir.