Pilota memuāri.

Valsts Valodas aģentūrai ir tāda informatīvo klipu sērija "Domā, kā runā!". TV tie tikpat kā nav rādīti. Vismaz man nav gadījies redzēt. Lūk ,viens, ar nosaukumu "Pogu veikalā". Tā ideja likās nereāla līdz brīdim, kad redzēju to dzīvē.

...Rinda Narvessen veikalā, neskatoties uz tās apbrīnojamo garumu, virzījās ātri. Drīz jau man priekšā stāvošais čalis jautāja kasierei pēc pelēkajām "Monte Carlo". Viņa balsī acīmredzami bija vērojams akcents. Šī noteikti nebija viņa dzimtā mēle. Arī meitene oranžajā Narvessen krekliņā neizklausījās pēc krievu tautības pārstāves: "U nas toļko siņije..". Apmēram pēc diviem trīs teikumiem viņi abi smaidot pārgāja uz latviešu valodu. Es tikām stāvēju rindā ar atvāztu žokli, nespēdams noticēt tikko kā redzētajam. Vienmēr ir licies, ka, ja cilvēkam kāda valoda nav dzimtā, to uzreiz var pateikt - amerikāņu latvieši latviski runā ar akcentu, tāpat angļi, fraŅči un vācieši angliski runā ar akcentiem, pie kam atšķirīgiem.

Laikam jau tas klipiņa sižets nebūt nav tik ļoti 'aiz matiem pievilkts'. Bet tādā gadījumā tas no smieklīga kļūst nedaudz traģikomisks - vienīgajā valstī pasaulē, kur oficiālā valoda ir latviešu, divi tās pilsoņi, pēc tautības latvieši, sarunu uzsāk svešā mēlē un tikai pēc tam, sajūtot, ka kaut kas tomēr nav labi, pāriet uz dzimto valodu.

/ā, un P.S. Vēl dažkārt gadās būt pārsteigtam arī par savu reakciju. Katrā ziņā vakardien ar manu muti runāja kāds cits cilvēks, kad vienai krievu tautības studentei, kas acīmredzot principiālas nostājas vadīta spītīgi nepārgāja uz oficiālo valsts valodu, uzšņācu, ka "pirmkārt, jums nav atļaujas un otrkārt - mēs šeit runājam latviski."