A thin grey line between black and white - Atvadu vēstule vasarai

Šķiet augusta vidū pamanīju, cik no rītiem ir brīnišķīga zeltaina gaisma. Šovasar mazāk atpūtos nekā citkārt, jo pat atvaļinājuma laikā nedaudz strādāju un mācījos. Iedvesmojoši, bet ir neliels nogurums. Sanāca arī peldēties jūrā, redzēt skaistas debesis, bieži salīt, ēst brīvā dabā, noķert vēju matos, stāvot pie atvērta vilciena loga, pasēdēt kafejnīcu terasēs, satikt jaunus, interesantus cilvēkus, pat ja tas viss nedaudz nogurdināja. Taču daudzu jauno cilvēku idejas, vīzijas un aizrautība iedvesmoja, tikai žēl, ka lielākā daļa no viņiem neplāno palikt Latvijā. Bet tā jau parasti notiek ar tiem, kas mācās un zina daudzas valodas, jo gribas redzēt un iepazīt jaunas zemes. Varbūt tāpēc kādu vakaru interneta algoritmi man piedāvāja harizmātiskus līderu tipus ar ko varētu it kā identificēties: ENTJ un ENFJ. Sākumā pasmējos, ka internets galīgi mani nepazīst, lai gan iepriekšējie arī nebija labāki, bet vismaz introverti. Tātad mašīnas cilvēkus tik viegli nevar atšifrēt. Bet tad izdomāju, ka varbūt tas ir tāpēc, ka tajā laikā bieži meklēju info par līderību un komunikāciju ar sarežģītiem cilvēkiem (it kā es pati nebūtu tāda). Bet ir labi apzināties realitāti, ka cilvēki ir dažādi un nevajag tiekties pēc neiespējamā, pat ja tādas īpašības, kādas ir tiem tipiem, darbā biež vien ir vajadzīgas. Var darīt savam temperamentam atbilstošākas lietas un nevajag pārdzīvot, ja nesanāk viss, kā iecerēts. Vēl nedaudz žēl, ka šovasar sanāca lasīt retāk nekā gribētos.