27 December 2012 @ 05:05 pm
 
in-in-in-in-ven-tū-ra.. la la lā, la la lā. tagad es sev nedošu ēst nekādu delušī un vakarā likšu gulēt uz adatu paklājiņa, tādēļ, ka labi atceros, kā kladzināju katru sapulci līdz to panācu, visiem par lielu nelaimi.

un arī mājās gaida kaut kas līdzīgs līdz jaungadam pasākams. viss tas sentimentālais papīra atmiņu blāķis ar trešās klases valentīndienas kartiņām un dienasgrāmatas ierakstiem prasās pārskatīšanas, ieskenēšanas un atdošanas makulatūrā savādāk nav vietas jaunam.