master of procrastination -

Marts 15., 2013

19:55
Nespēju noticēt. Esmu oficiāli pieteikusies Londonas 10k skrējienam! Mans darbs sponsorē mani un vēl dažus cilvēkus un mēs skrienam labdarībai. Šodien jau saņēmu savu skriešanas t-kreklu, kas to visu pēkšņi padara stipri reālu. Man vienmēr ir patikusi skriešana (ko neviens īsti nesaprot), bet nekad nebiju saņēmusies skriet kādā pasākumā, bet tad darbā pļāpāju ar vienu puisi no citas nodaļas, kaut ko sačalojām par skriešanu, un bāc, man ir piedāvājums. Lai gan atkal gribēju baidīties un ierakties ar galvu zemē, atcerējos par savu apņemšanos visam teikt "jā", un, lūk, tagad tas notiek. Varbūt man viss izdosies, un kas zin, varbūt nākamgad skriešu pusmaratonu, varbūt kādreiz dzīvē noskriešu maratonu? (Tas ir mans klusais sapnis). Un pēkšņi tam visam ir pavisam cita jēga - iet ārā, skriet, "pārsist" pašai sevi. Nav jau tā, ka pirms tam nebija, bet tomēr. Tagad ir trīs mēneši trenēties, ceru, ka tas šausmīgais slapjdraņķis, kas šobrīd darās aiz loga, vienreiz beigsies.

Tags: running

(7 piebilda | piebilst)

Comments:

From:	sauleszakjis
Date:	15. Marts 2013 - 22:02

(Link)

malacis, malacis un vēlreiz malacis :)

(Reply to this) (Thread)

From:	samantta
Date:	15. Marts 2013 - 23:42

(Link)

vī :)

(Reply to this) (Parent)

From:	colder_
Date:	15. Marts 2013 - 23:57

(Link)

nezinu,käapäec tu saki,ka neviens to nesaprot, man aräi patiik skriesana!
good luck!

(Reply to this) (Thread)

From:	samantta
Date:	16. Marts 2013 - 00:02

(Link)

paldies :) nu jā, man te vienkārši apkārt tādi kusli cilvēki, vai arī cilvēki, kam labāk patīk darīt savādākas lietas - iet uz aerobikām, nodarbībām, bet viņi brīnās kā es varu stundu no vietas vienkārši skriet. bet man tā ir tāda bauda.

(Reply to this) (Parent)