Audekls ar ne sevišķi precīzu Van Goga kopiju žūst uz galda un traucē dzīvot [nu tak žūsti, lai es varu tevi aiznest uz skati un miers], drīz jākurbulē uz darbu, ēdu kāda laimīga vakardienas pircēja sadāvināto augļu kravu un gausi šķirstu dzīvokļu sludinājumus, lūkojot, ko es tuvākajā nākotnē [respektīvi, pēc drīz sekojošās absolvācijas papīru saņemšanas] varētu ar savu mikroskopisko aldziņu noīrēt - pieņemot, ka mana privātā dzīve tā arī paliks neiztaisīta, es gribu dzīvot viena un es gribu to darīt jumtistabiņā [šaurā, neremontētā, vienalga, tāda mēroga sapņus IR jāpiepilda], kur varētu mierīgu sirdi nodoties visiem saviem kaitīgajiem ieradumiem un dzīt uz priekšu savu mazo dzīvīti, lai arī kāda tā man izvērstos. Dzīvojieties.