Tā ir lielākā cilvēka problēma - visu, ko viņš redz, dzird, lasa, viņš cenšas vispirms izlaist caur savas pieredzes, asociāciju, vērtību sistēmas aparātam un tikai tad nodot savai izpratnei jau krietni modificētu ideju. Rezultātā rodas tik nenormāli daudz pārpratumu, aizvainojumu, viltus prieka un daudz visādu citādu buļļa kaku.

Ideāls piemērs - pousti žurnālā. Jebkurš pousts sākumā tiek izvērtēts, ņemot vērā visu, ko lasītājs zina par pousta autoru un tiek mēģināts poustā rakstīto tekstu asociēt ar kādu konkrētu tā autora dzīves notikumu, viņam pazīstamiem cilvēkiem un vēl sazin ko. Pēc tam minētais teksts tiek apstrādāts pēc formas: "vai tik tur neesmu minēts es". Bieži vien sanāk, ka lasītājs ir pārliecināts, ka atradis kādā konkrētā poustā sevi vai vēl kādu cilvēku, kuru pousta autors varētu būt domājis, pie tam tikpat bieži var izrādīties, ka domāts ir pavisam cits cilvēks, pavisam cits notikums vai, vēl labāk, nav domāts vispār nekas, tikai skaists teksts. Un, protams, rodas viltus aizvainojums, viltus prieks, viltus naids vai viltus mīlestība.

Diemžēl savādāk jau nav iespējams. Ja es ierakstīšu poustu ar vienu vienīgu vārdu (piemēram, "dizzy"), pousta lasītājs par visām varītēm centīsies izprast, ko es ar šo vārdu esmu domājis, kādā sakarā rakstījis u.t.t. Diemžēl neviens nespēj saprast, ka tas ir tikai vārds, bez jēgas, bez backgrounda, bez jebkāda zemteksta vai saistības ar ko citu. Visi pousti visos žurnālos taču ir tikai un vienīgi vārdi, kuros ir pausts ne vairāk, ne mazāk kā tas, ko pousta autors ir vēlējies pateikt un ne kripatiņas vairāk. Tikai tik daudz, cik pousta autors ir vēlējies, lai lasītājs zina. Un pie tā arī varētu palikt.

Savulaik man bija ideja, ka varētu taisīt vienu lielu, kopīgu žurnālu ar anonīmiem poustiem, lai vārds būtu un paliktu tikai vārds, taču arī tas nelīdzētu, jo lasītāji tāpat par visām varītēm censtos atšifrēt, kas ir katra konkrētā pousta autors. Žēl...

P.S. Šis pousts ir domāts visiem tiem, kas cenšas atrast citu cilvēku poustos nepateikto, ne līdz galam pateikto un ar varu cenšas ielauzties tajā konkrēta pousta autora dzīves daļiņā, ko viņš nav vēlējies izlikt žurnālā. Patiesībā tas ir nevis žēlojami, bet gan visai nožēlojami.

Current Music: Massive Attack - Prayer For England