|
Janvāris 23., 2010
17:22 ja cilvēks pārāk daudz sevi cenšas analizēt, nekas labs no tā nav gaidāms. cik esmu uz tādies cilvēkiem skatījusies, visa tā urbšanās savās sajūtās galu galā padara viņus nelaimīgus.
|
Comments:
viss, kas pār mēru, ir kaitniecisks
man šķiet, ka tā ir kaut kāda jaunā laimeta iezīme. no amerikāņiem pārņemta.
Prieks to lasīt, jo reti kurš amerikāņiem pārmet domāšanu vispār, kur nu vēl pārmērīgu :D
es tikai pēc filmām spriežot. "vai mums vajadzēja bučoties? kā es jūtos tāpēc, ka gribu ar viņu bučoties? vai tas, ka es gribu ar viņu bučoties ļoti ietekmēs mūsu kopīgo nākotni? kā mēs dzīvosim pēc 20 gadiem, ņemot vērā manu pašreizējo bučošanās vēlmju intensitāti?"
Tas pats ar attiecību pārlieku analizēšanu. kaut gan reizēm liekas, ka vajag taču izrakt līdz galam.
nevajag izrakt. tas traucē baudīt. :)
Fakts. Es, teiksim, varu, poētiski izsakoties, blenzt sev nabā vai līdz bezgalībai, bet, kā likums, jo ilgāk blenz, jo šausmīgākas lietas saskati.
perfekts salīdzinājums! :) |
|
|
Sviesta Ciba |