Kafija, brokastis un centieni mobilizēties darbam - esmu galīgi izlaidusies, vairs nespēju nosēdināt sevi pie darbagalda un ļaut piecelties tikai tad, kad vismaz kaut kas ir iesākts, piedevām rīt beigsies šīsmājas ieilgusī bohēmas dzīve un atsāksies skarbā ikdiena, kur es no pilnvērtīgas ģimenes locekles atkal kļūšu par trauku mazgātāju svešam vīrietim, kas reiz atnāca uz Ziemassvētkiem un jau piecpadsmito gadu nespēj aiziet prom, ibio rio.
Aizvakar pa nakti kūlos mājās no saviesīga vakara Lauvas ielā [man ir lieliski biedrīši, viņi negrib mani vienu kaut kur naktī laist], cauri Vagonu parkam, mīļajai Matīsielai un Avotu štrāsei, un ik minūti nožēloju, ka neesmu laikus saražojusi kārtējo uzlīmju porciju, jo ne jau katru nakti sanāk vandīties pa tukšām ielām - tas ir maģiski, es nevienai citai nodarbei tik ļoti sevi nepakārtoju. Dzīvojieties.