Šajās maigajās, krāsainajās dienās, skraidelējot pa bruģi un tīksminoties par gaisa dzidrumu, par puķēm un sieviešu kleitām, mani brīžiem sastindzina - ne gluži kauns un nožēla, nē, drīzak neveikla neiederības sajūta - par savu neuzposto manikīru, nepietiekami iedegušo ādu un neieveidotajiem matiem. Ir svētki - īss, laimīgs mirklis šajā vēsajā, slapjajā zemē. Bet es vēl kā pie darbdienas. Teju ne noleksētu priekšautu apjozusies un kūtī brienamajiem gumijniekiem kājās.
annuska
man vispār tai karstumā bija līdzīgi. nekad neesmu laicīgi gatava gadalaiku maiņai.