|
|
|
Janvāris 21., 2008
23:58
Sabiedriski pasākumi mani nomāc. Tas gan nav nekas jauns. Un patiesībā arī nav tik traki. Trīs stundas ilgstoša klusā apbrīnošana un stundu gari sirdsēsti laikam ir labāki par trīs gadus ilgstošu kluso apbrīnošanu un gadu gariem sirdsēstiem. Proporcijas, protams, mēdz arī nedaudz variēt un abas daļas mēdz arī pārklāties, bet cipari plus mīnuss ir tie paši. Un patiesībā pirmais noved arī pie otrā, jo otrais sastāv no daudziem pirmajiem. Gluži vai gribas teikt, ka tulīt tulīt sāksies izmisums, kas no vienas puses pat priecē, jo tieši izmisums ir tas, kas man liek sākt kaut ko darīt. Bet varbūt arī nesāksies. Jo man ir bail. Bail atkal nonākt pie sava 3:1.
Garastāvoklis:: tāds kaleidoskopisks
|
Comments:
mēs varētu aiziet uz kādu diezgan nesabiedrisku vietu iedzert tēju. :)
kāpēc (es atļaušos tā teikt) mums abām tas uznācis? |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}