as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

skūpsti nav liela drosme, drosme ir sagaidīt rītu,
drosme nav rakstīt dzeju, drosme ir būt par krītu. (c)InGa


laiks bailes pārvarēt. laiks dzīvot.


es vakar sapratu diezgan dīvainā veidā, ka man ir milzīga vēlme noliegt to, ka ciba ir reāla vieta. jo man viņa ir kļuvusi reālāka un īstāka par dzīvi. jebkas kas ar mani notiek, tiek glīti iegrāmatots.

jauki.

dienmžēl nu jau ir arī otrādi. ar mani notiek lietas, lai es viņas pierakstītu. izsvītrot neglītās detaļas. ciba ir jauks meikaps. un ko tad, ja vairs nevar saskatīt seju?

vakar ejot mājās trijos, atkal caur savu mežu, sākumā tumsā pakritu un noripoju no kalna. dzirdēju savu elpu, jo man bija bail. bail no tumsas, sevis, spociņiem un maniakiem. un patiesībā es esmu bailīga, tikai neapdomīga. labi, varbūt piecpadsmit minūtes tumsā ar sevi nav šausminošākā pieredze, bet jebkura pieredze, kurai esmu gājusi cauri un kura ir palikusi cibā, pēc tam parādās kā komiski dīvains notikums, kur esmu rīkojusies pareizi. es praktiski nekad nerīkojos pareizi.

palasot wonderland pigala stāstiņus, viņi ir tik izsmalcināti bohēmiski un smeldzīgi. un kas tāds varētu būt situācijās, kur vientuļa, sevi kontrolēt nespējīga meitene klaiņo pa mauku rajonu, lai sajustos iekārojama vienalga kādām acīm, lai salāpītu savu brūkošo pašapziņu. mana spontanitāte ir mans lielākais grēks, jo vados ne pēc principiem, ne pēc vēlmēm, bet pēc prasta, lēta, bezmērķīga impulsa.

mans psihoterapeits teica, ka pašdestruktīvāku personu vairs nav redzējis, bet es tā arī viņu pametu, nespējīga izrunāt, jo daudz svarīgāk man bija patikt. es viņu smīdināju, plēšot brūces tikai tā, lai publikai būtu interesanti.

ciba tam ir ideāla vieta. absolūti pazaudēt sevi dēļ absurdas vēlmes patikt.

sliktās meitenes neraksta dienasgrāmatas, viņas dzīvo.

un viņām patiešām ir vienalga.

vārdi ir skaisti. but they just get in the way. cilvēks nav valoda. cilvēks ir rīcība.

i'm a lost little girl. do i know what to do? i know what i should do.


apzināti izkropļota realitātes sajūta. konvertēt būtību tekstos.

un gaidīt, kad kāds tev uzsitīs pa plecu.

penija būs atpakaļ, varbūt jau pēc pāris stundām. bet tas nekas. jo jebkuras tik ielaistas slimības pirmā fāze ir tās apzināšanās.

labdien, mani sauc alise. bet domās es sevi jau vismaz gadu saucu par wonderland.