Previous | Mem | Next
 
eič sī
hellcat
05 April 2004 @ 11:47 am
 
un vakar es kā Marija sēdēju pie sava vecā onkuļa, ar kuru pārspriedām fotografēšanas iemaņas un to, kāpēc man tik ļoti trīc rokas, kamēr mana māsa Magdalēna Marta slaucīja viņa istabas grīdu. un es jutos viņam daudz noderīgāka un viņu vairāk iepriecināju, nekā tajā gadījumā, ja būtu metusies palīgā māsai un mātei kārtot viņa māju un gatavot pusdienas.
 
4 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
Shelly[info]shelly on April 5th, 2004 - 03:46 pm
Pēc Kanta, tas, kas sagādā prieku, nav pienākums. Bet pienākums ir vienīgais, kas ir vispār kaut kā vērts.
(Reply) (Link)
[info]marina on April 6th, 2004 - 12:27 am
katram ir jāzina sava vieta. iespējams, tu nekad nevarētu izslaucīt grīdu TAAAAAAAA un viņa nekad nevarētu parunāt ar vectēvu TAAAAAAAAAAAA.Ir vajadzīga ir Marija, ir Marta.
(Reply) (Thread) (Link)
eič sī[info]hellcat on April 6th, 2004 - 08:06 am
vot es nesaprotu, kāpēc es ierakstīju nepareizo vārdu :) dīvaini gan, ka tu šo vietu atceries pareizi :P
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]marina on April 6th, 2004 - 09:33 am
jā, no LJOOOOOOOTI dīvaini.pati ij nezinu...
(Reply) (Parent) (Link)