un vakar es kā Marija sēdēju pie sava vecā onkuļa, ar kuru pārspriedām fotografēšanas iemaņas un to, kāpēc man tik ļoti trīc rokas, kamēr mana māsa Magdalēna Marta slaucīja viņa istabas grīdu. un es jutos viņam daudz noderīgāka un viņu vairāk iepriecināju, nekā tajā gadījumā, ja būtu metusies palīgā māsai un mātei kārtot viņa māju un gatavot pusdienas.