From: anonymous	Date: November 7th, 2004 - 06:31 am		(Link)

3/4 grāmats bija garlaicīgas, bet nu, kad šie palika veci: ievilka, ievilka. Un visa šī "gaismas staru" urkšķēšana, spiegšana un ņurdēšana, un "runāšana ar sirdīm", kas tā vien liek domāt par seksu", un atvērtās beigas, un neizpratne visdziļākā, vai šis (autors) runā nopietni vai par tevi ņirgājas... Pašās beigās sāka likties, ka tomēr kaut kas tur ir. Bet kas?...
(P.S. Deguns tek, vīruss, pamodos un nevaru aizmigt)

	From: skuka	Date: November 7th, 2004 - 06:34 am		(Link)

Es tā biju, nevis anonymous, atkal viņš ir mani izžurnālējis!

	From: snark	Date: November 8th, 2004 - 12:25 am		(Link)

Gribētu zināt, vai maz ir kāds, kas, lasot par sirsnīgajām sarunām, neiedomājās par seksu :) Kad lasīju Ledu, pamēģināju tīri mehānisku aizstāšanu, sanāca itin labs gabals de Sada garā (piemēram, epizode, kur zaķis sarunā ar čekistu kopīgo bēgšanu, aizbēga līdz sektas bāzītei, čekistu nozūmēja, un tad divas dienas turpat sirsnīgi sarunājās).

"Путь Бро" lasot, prātoju, kā un kurā brīdī iedvesmotie ļaudis ķersies pie tās sistemātiskās slaktēšanas, kas iet vaļā Ledū. Kad izlasīju Sorokina skaidrojumu, jutos mazliet vīlies (apčakarēts, jo gaidīju ko šikāku :).

Redzēs, kas būs trešajā grāmatā.

	From: skuka	Date: November 8th, 2004 - 01:17 am		(Link)

Jā, tā ir tas, kas man liek šaubīties, vai uzskatīt to grāmatu par sliktu (?), - ka gribējās uzreiz tūlīt lasīt trešo daļu. Un atklāt Sorokina noslēpumu. Vai arī atklāt, ka tāda nav.