šonakt uz prāmja es biju tajā pasaulē, kurā eksistē Borhesa kafejnīca Rīgas kinoteātrī (mēģināju atcerēties, kurā, Oskarā, Rīgā vai K.Sunī). Tajā kafejnīcā es ar viņu runāju, ja pareizi atceros, un skatījos zvaigznēs. Un bija tāda maza grāmatiņa ar īsiem lasāmgabaliem, ceļabiedrs ceļā pie Borhesa, un beigās bija lielais jautājums.
Odessa-Hamburga-Rīga
jūra un saule un vējš
Odessa-Hamburga-Rīga
jūra un saule un vējš
no vienas rokas pirkstu galiņiem līdz otras?
no pēdu izliekuma līdz pēdējai matu sprogai?
no bezgalības līdz bezgalībai? :)
es uzrāvos nakts vidū un gribēju to nepazaudēt
jautājums bija par izpratni
es viņam atbildēju un viņš smaidīja
sajūta bija, ka esmu atbildējis pareizi un sapratis, bet ko, neprasi, neatceros
paskaties, kā viņi skatās
it kā binoklī skatītos
it kā ar miglas tauri
gribētu mums ko teikt
viņi neapgrūtina sevi ar vārdiem :)