brīdī, kad tu sāc izjust savas nākošās dienas paģiras, laikam ir jāsāk apsvērt uzņemtā alkohola daudzums. ne sanāca.
bet šorīt, kad basām kājām, saulei austot, es nācu mājās, es beidzot, pirmo reizi no apmēram 7. janvāra, sajutos tiešām ļoti laimīga. un frāze 'viss ir labi' ir tiešām fakta konstatējums.
arī tad, ja tu pēc tam iemiedz histēriski raudot spilvenā.
šīs reizes prieka un bēdu pārplūdiem gan svarīgākais nebija alkohols, bet mana iekšējā miera atradumi no vienas puses (Liena, visi tevi tiešām neienīst. beidz tā domāt) un kārtējā miera pazaudēšana no otras puses. tā notiek, ja tavā galvā visam ir ļoti plānas robežas.
manā galvā skan nediagnosticējama lady gagas dziesma un tyra banks periodiski atkārto 'cuz we are such good people'
un man būtu jākļūst par nedaudz atbildīgāku medikamentu lietotāju, bet pagaidām viss ir labi. labāk nekā pēdējos 15 gadus pat.