es te sēžu augšā un domāju par iksu, nu par to, ka melodija dziesmā var būt pat visvienkāršākā, tomēr, ja ģitāras tās laikā aiziet pilnīgā iksā, tad dziesma izklausās forša, bet mans lācis no lejas man stāsta par to, kā mironis pieceļas no zārka, iedzen sev pierē naglu, nemaz nekrīt, visi klātesošie aizbēg, bet skallija un molders tik sēž, skatās un nekur nemūk.