as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - pāris vakardienas epizodes

sapnī atkal redzēju kaķus, man liekas, ka kaķi sapņos nav labas zīmes. baltu un melnu, un visādus sprādzienus, kaut gan, ņemot vērā, ka viens blīkšķis mani arī pamodināja, varbūt tas bija negaiss. kamēr spēlējos ar kaķiem, tēvam uzkrita priede.

bijušais priekšnieks vakardien it kā gāja mani pavadīt, un, kad viņš tik briesmīgi mīņājās, jautāju vai viņam viss labi.

-man ļoti gribētos tevi noskūpstīt.
-aha. vēl kaut kas?
-nē, nopietni.
-nopietni, vēl kaut kas?

bet, kad kādam citam skaidroju karu, pajokoju, ka šitas ir biedējoši, ja jau krievija var šitā, tad varbūt rīt viņa būs manā valstī.

džeks pilnīgi nopietni apjautājās, vai tālab dzīvoju francijā. ai, civilizācija.

man laikam kaut kā gribētos nomirt, nepieredzot trešo pasaules karu. bet tas nenozīmē, ka gribētos nomirt ātri. nē, es saprotu, ka dienvidosetija un trešais pasaules karš tā kā nebūtu saistīts. bet televīzijas ziņas trenē jūtelību. n'importe quoi, neskatos nekādas ziņas. jāatrod nodarbošanās. 'āfrikā bērni mirst badā' teorijas ir tikpat jēdzīgas un noderīgas kā vecmāmuļas, kas skatās kriminālo info un raud. un, ņemot vērā, manu apbrīnojamo potenciālu aizrauties ar ko tādu, es paklusēšu. būs jauns militārais konflikts, šitas aizmirsīsies.

pa pusei skatoties secret window, garlaikoti šķirstu pasakas par pārejošiem un nepārejošiem darbības vārdiem angļu valodā. ja es tikšu septembrim cauri dzīva, varbūt varēšu sākt rakstīt angliski. un, tad kad būšu ne tikai sākusi, bet rakstīšu, var gadīties, ka parādās jaunas dzīves jēgas.