pārdomas pēc devdeath posta par Nibiru.
galu galā - kāda jēga apsvērt iespēju, kad mēs nomirsim? Kad būs pasaules gals? Tas neko nemaina cilvēku domāšanā, jūtas, vērtībās. Clvēk slielākoties ir kā mazs bērns, kurš iespītējies vai kā mežonīgs zvērs, kas nespēj rimties. Un gan jau ka ir vēl daudz un dažādi salīdzinājumi...
Manuprāt, visvairāk cilvēki satraucas par pasaules galu tikai, ja viņiem ir bail zaudēt kautko no sevis - materiālā plāksnē: Mīļoto cilvēku (patiesībā, varu pār to), mašīnu, algu, iespēju no rītiem ilgāk pagulēt, ēst zemeņus aldējumu, izjust saules glāstus, nodarit pāri kādam, iespērt šunelim, noglāstīt sava mīļotā cilvēka vaigu, kamēr viņš guļ, sex, alkohols, izjūtas, adrenalīnu, risku, etc...

tas vairāk vai mazāk viss ir iegūstsam un pazaudējams. manuprāt, ja civlēka galvenās vērtības ir iekšējā pasaule, tās harmonija un gaisma/mīlestība, kas tiek izstarota uz āru, tad pasaules gasl nebūt nebaidītu, pat pārdonas neizrasi;itu, varbūt vienīgi vēlmi pēc iespējs vairāk cilvēiem atvērt acis uz piedošanu. zinu, izklasuās stulbi un k'amācītājam kancelē, bet vajag mēģināt ieklausīties vārdu dziļķajā jēgā. kad cilvēks ir laimīgs tikai tad, ja ir mierā ar sevi, pasauli. ja ir ieguvis saskaņus evī. Miers var izpausties dažādi, bet tā sajūta, kas piepilda krūtis, pat liek t/am plīst pušu... vēlme iet un mīlēt cilvēkus, dāvāt smaidus, iemācīt justie slaimīgi... nē, manas runas nenoziime,e ka emsu iemīlējusies(tas gan arii), bet gan nenormālu iekšēju pārliecību un mīlestību... Dusmas izlādē, kā lietus un tad spīd saule...

ko gribēju teikt: lūdzu, pievērsietie svairāk savām izjūtām, labestīgumam, un mēģiniet kļūt laimīgi... LAIMĪGI, nevis ikdienas rutīnas pārņemti, kad neko vairs nejūt, vai sāpēm izmocīti.... mīliet cilvēkus, pat ja viņi nodara pāri.

piemērs: es tagad esmu it kā salekusies ar zhuz, kā es juutos?: es nedusmojos uz vinju, e svnk nespeeju, bet es juutos nedaud zsaapiigi, ka vinja veersh asumu un ljaunsu vaardus pret mani, pret mums tikai taapeec, ka domaa, ka esam taadi,. bet subjektiivisms vienmeer buus paarsvaraa, lai nu taa buutu.