(bez virsraksta) @ 20:36
sveetaa_seeta:
uldis tomēr nospēlēja diskotēku vakar fonteinā. arī honorāru dabūja, kaut tas neesot ne plika graša vērts. pa dienu viņš man zvanīja, lai es palīdzētu izdomāt, ko viņam tagad darīt, jo viņš gaidīja no grobiņas ierodamies savu draudzeni aneti konsti (paskatieties draugos noteikti), bet nebija, ko darīt. viņš esot sēdējis fonteina lejiņā, dzēris alu un visi domājuši, ka viņš ir jucis. uldis ieraudzīja moci un domāja, ka varētu nospert, bet nenospēra, jo parasti močiem ir visādas sistēmas, lai nenosper. uldis ļoti smējās, uzzinot, ka tumora prezentācijā mums apsolījis, ka "dienā" rakstīs, ka mirklī, kad pa publikas rokām sāka dejot piepūsts prezervatīvs, kāds vīrietis ir aizvācis savu meitu no pirmās rindas, sakot: "tagad jāiet mājās!" sarunas nobeigumā uldim ieteicu mazliet pavingrot, jo noteikti zinu, ka viņš prot pietupienus, jo reiz viņš man to mācīja. viņš atzinās, ka prot arī vingrot pie stieņa. pateicās, ka esmu atgādinājusi, ka var taču sportot un palūdza, lai sarunu vairāk vai mazāk publicēju, jo var gadīties, ka tā ir viņa mūža pēdējā saruna, jo var jau gadīties, ka viņu pēkšņi nobrauc mocis.
uldis tomēr nospēlēja diskotēku vakar fonteinā. arī honorāru dabūja, kaut tas neesot ne plika graša vērts. pa dienu viņš man zvanīja, lai es palīdzētu izdomāt, ko viņam tagad darīt, jo viņš gaidīja no grobiņas ierodamies savu draudzeni aneti konsti (paskatieties draugos noteikti), bet nebija, ko darīt. viņš esot sēdējis fonteina lejiņā, dzēris alu un visi domājuši, ka viņš ir jucis. uldis ieraudzīja moci un domāja, ka varētu nospert, bet nenospēra, jo parasti močiem ir visādas sistēmas, lai nenosper. uldis ļoti smējās, uzzinot, ka tumora prezentācijā mums apsolījis, ka "dienā" rakstīs, ka mirklī, kad pa publikas rokām sāka dejot piepūsts prezervatīvs, kāds vīrietis ir aizvācis savu meitu no pirmās rindas, sakot: "tagad jāiet mājās!" sarunas nobeigumā uldim ieteicu mazliet pavingrot, jo noteikti zinu, ka viņš prot pietupienus, jo reiz viņš man to mācīja. viņš atzinās, ka prot arī vingrot pie stieņa. pateicās, ka esmu atgādinājusi, ka var taču sportot un palūdza, lai sarunu vairāk vai mazāk publicēju, jo var gadīties, ka tā ir viņa mūža pēdējā saruna, jo var jau gadīties, ka viņu pēkšņi nobrauc mocis.
| | Add to Memories | Tell A Friend