Jul. 24th, 2008 06:33 pm kādu dienu es būšu liela meitene, man būs vienalga ko par mani domā, es nerakstīšu ekscibionistiskus tekstus un būšu laimīga un mierīga.
bet, iespējams, tad jau es būšu beigta. vai pat pirms.
dzīve ir brīnums. vai tad mums nepieder gandrīz viss?
mana hipija dvēsele matos pin puķes. un pavisam drīz pazaudēšu savu kaķēnu, un so what?
viņi visi būs bijuši. bļin. un bez viņu pabūšanas... īsta mīlestība gaida. kaut kādas muļķības. ošo teiktu, ka mīlestība ir. sevī. un ne viņa jāgaida, ne viņa gaida. viņa ir te. bet ne vienmēr pietiek (ne)saprāta apzināties. 1 comment - Leave a comment |