07 April 2013 @ 07:03 pm
 
es zinu, ka esmu to teikusi vairaakas reizes, bet es esmu kaut kaads spoks. es sataisos kaa uz balli un izeju dziivee uz ielas, un starp cilveekiem un darbaa un maajaas un skolaa un visur es eju, kaa sataisiijusies uz balli, ar pilnu kruushukurvi siltas cukurvates un pilnu apzinju miniatuuru mirguljojoshu galaktiiku virpuliishu. bet visur kur es eju, man vienmeer sit pljaukas un lej samazgas, vai liek staigaat pa samazgaam, vai atgaadina, ka es esmu varbuut samazgas. jo visur ir sliktas un ruugtas zinjas. un cilveeki ir rupji un vaaji un muljkjiigi un neklausa manai sirdij. un viss ir nepareizi.
un man vienmeer ir taa greeciiga sajuuta, ka es palieku labaaka un tiiraaka, un viss man apkaart paliek attaalaaks un zemaaks un netiiraaks. ka man vairs nav vietas, ka viss ir par mazu un vecu, un citur es neiederos. un es juutos kaa spoks, kaa essence, kurai ir jaaiekljaujas un jaatbild uz visaam shiim sliktajaam veestiim un instanceem, taa it kaa es par visu buutu atbildiiga. un man biezhi ir taa greeciigaa sajuuta, ka man sevi ir zheel, jo es juutos varena un skaista un lieliska, bet man ir ieshkjiebta, esmu sev ieshkjiebusi tik pretiigus apstaakljus. es juutu, kaa tie apstaaklji mani paleenina, es kljustu leena un morfa un smagneeja un leenaam sastingstu, kad man ar tiem apstaakljiem ir jareekjinaas, un es kljuustu par tiem apstaakljiem. man ar visu ir jaareekjinaas.

es juutos daudz labaaka un daudz sliktaaka, un bezgaliigi vainiiga. un es vienmer sev nekad pa iistam nepasaku 'par ko', jo ja es pateiktu, tad es sev atkal shkjistu muljkjiiga un bezpaliidziiga un nekonstruktiiva un slinka un visaada citaada, un veel vairaak vianiiga.
 
 
simfonija: david gray - flesh