Satikt es vinju negribu, bet parunaaties ar vinju pa tel man patiik. Satikt es vinju negribu, jo es neesmu paarliecinaata, ka buutu redzeejusi vinju skaidraa kaut vienu reizi pa shiem nu jau 8 gadiem, bet es arii nedomaaju, ka skaidraa buudams vinjsh ir sakariigaaks. Manaa apzinjaa vinjsh turpina buut un palikt piedzeeries, uz nerviem kriitoshs beerns. Kaadreiz sensenos laikos tas bija jautri, bet tagad man tikai patiik parunaat pa tel ar pagaatni. Un viss. Vinjsh turpina zvaniit, es turpinu teikt 'nee', bet nemetu nost klausuli. Kashkjeejos pretii veel kaadas 50 minuutes, pa vidam iepinot veel visaadas teemas. Jautri. Dumja gandariijuma sajuuta. Pirms 8iem gadiem es sapnjoju par sho briidi, kad vinjsh man luugsies, bet man buus vienalga. Nee, es negribu vinju vairs satikt. Prieksh kam. Mees bijaam beerni, tagad esam izaugushi un atminjas par Jersiku ir vieniigais, kas mums ir kopiigs. Vinjsh taa aciimredzot nedomaa un turpina zvaniit. Katru reizi kad ir Riigaa. Un es vienmeer pacelju, lai pateiktu 'nee'.