kaada jeega dziivot dziivi, kur tu attopies par taam lietaam, kuras tomeer gribeeji tikai peec kaada gada vai vairaakiem! shkjiet, ka vieniigais dzinulis dzivee ir tragjiska ceriiba, ka kaadu dienu tu pamodiisies kaa cits cilveeks un ar absoluutu apzinju panjemsi to, ko tu zini, ka gribi, un zinaasi kaapeec tu gribi to ko tu gribi.

ik pa laikam redzu kaadu sapni, vai no zila gaisa uzrodas kaut kaada atminja no pagaatnes, kas izjauc manu perspektiivu, un es pildos ar smagaam nozheelaam kaa keruaks violetos piepilseetu vakaros par savaam distorted and uninformed perspectives. un tad es skatos apkaart un viss izskataas peec murga, kuraa es kaut kaa unconsciously nokljuvu.

man vienmeer ir shkjitis, ka man nav ne jausmas, ko es gribu no dziives. bet tagad es sapreotu, ka zem taadas nepateiciigas izlikshanaas vienmeer ir gluuneejusi liekuliiga un iedomiiga adapteeta ieksheeja paataroshana par to kas ir 'pienaaciigi'