Šodien izvērtās diskusija par manām studijām, atkal jau. e svēljoprojām domāju, ka vislabāk būtu uz gadu aizbraukt no Latvijas, lai saprotu kas un kā. Bet mamma vēljoprojām domā, ka ja nesākšu studēt uzreiz pēc vidusskolas, nekad tā arī vairs nesaņemšos.
Es aizdomājos par dzīvi Itālijā vai vismaz Anglijā. Un tad atausa atmiņā Andra teiktais par dzīvošanu citur. Pārstāstījusi šo sarunu mammai, viņa pajautāja - vai tu esi tajā Andrī ieķērusies, ka to vien stāsti, kā par viņu??!
Nu kāpēc es atkal esmu iekritusi - tikai nesen ar sirdi sapratu, ka ar vienu nekas nesanāks, kad ar vēl smagāku gadījumu saslimstu.. Tagad jātiek vaļā no klases krutākā, foršākā, stilīgākā, bagātākā, utt. Bez tam - aizņemtā. Zinu, ka cacu nepārsitīšu. un tāpēc vien, ka šim patīk, negribu sākt špahtelēties vai uz to briesmīgo solāriju iet. kāpēc gan dzīvē nenotiek kā pasakās - kāpēc gan pelēkā pele [šoreiz ar mani galvenajā lomā] nevarētu dabūt to labāko siera gabalu?Garastāvoklis:: raudulīgs Mūzika: Russian music |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
