|
Marts 19., 2011
20:31 - riebuma pilns ņuņņīgs čīkstiens Lai arī es neuzskatu, ka 98% cilvēces būtu jāizšauj, brīžiem tomēr šķiet, ka kādus 10% (ar cerību, ka neesmu parāk optimistiska) derētu izsūtīt uz kādu neapdzīvotu kontinentu (kāds negrib atklāt otru Austrāliju?). Manis pēc - lai viņi tur paliek bagāti un ietekmīgi, audzējot aitas - bet es nevēlos ar viņiem dalīt vienu sabiedrību. Protams, no pusaudzības cilvēki izaug, bet ja cilvēks nespēj pateikt teikumu bez 5 krievu lamu vārdiem (un - vēl jo vairāk - runā latviešu valodā bez akcenta) un, stāvot veikala rindā, skaļi fantazē par to, kā viņš varētu piesmiet kasieri ar savu sīknaudu (es pat negribu zināt, kā kaut kas tāds var dzimt cilvēka prātā).. es vienkārši negribu to redzēt. Bet iespējams man vienkārši ir kaut kādas skolas laiku traumas, kas man liek justies īpaši jūtīgai šajā jautājumā. Garastāvoklis:: fūūū
|
Comments:
esi optimistiska - tieshi par... 88% kljuuda, jo 98% cilvēces būtu jāizšauj ir taisniiba, vieniigaa.
Otrādi. Būtu jāizšauj tas 1%, kas pārējiem 99% cilvēces rada tās neirozes, kas vēlāk izpaužās kā vēlmes piesmiet kasieres ar sīknaudu, lamāšanos vai bērnības traumas. It all started somewhere.
| From: | wraa |
Date: | 19. Marts 2011 - 22:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Es gan uzskatu, ka katrs cilvēks sevi veido pats, līdz ar to viņš pats arī izdara izvēli - demonstrēt savu mazizglītotību vai to nedarīt (un, piemēram, darīt kaut ko prātīgāku). Protams, ja problēma ir ģimenē, tad varbūt ne visi ir spējīgi pretoties savam pirmajam paraugam. Un it kā es viņus arī nevaru vainot par to, ka dzīve viņus ir iesviedusi tādos apstākļos. Un tomēr - man no viņiem ir bail (un tas aizskar manu Maslova piramīdas daļu par 'vajadzību pēc drošības').
Protams, ka cilvēks Pats, bet ne viens pats. Līdz ar to tāds kā domino sanāk. Kaut kur tajā virknē esi arī Tu. Un lielākas iespējas šo cēloņsakarību ķēdīti (piramīdu?) izbeigt, ir izšaujot nevis tos, kas apakšā (99%), bet tos, kas sāka - augšā.
| From: | wraa |
Date: | 19. Marts 2011 - 22:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja mēs domājam ģeometriski, tad visdrīzāk tas gan ir aplis. Līdz ar to tur tāpat neko nevar darīt. Katram sava loma un viss. Un tomēr es līdz galam neizprotu, kas, tavuprāt, ir tie, kas atklāti aizskarošos jauniešus padara par tādiem, kādi viņi ir. Kas ir tie, kas sāka?
Kas sāka? Nu, kamōōōn. Es, protams, negribētu nonākt līdz Staļina ģeniālajai atklāsmei par to, ka "katrai kļūdai ir uzvārds", bet kaut kas līdzīgs sanāk gan. Tā pa lielam - vai nav vienalga? Skola, dārziņš, rajons, pirmā darbavieta, 'nepareizie' draugi? Un tad nekāds aplis nesanāk. Sanāk spirāle.
| From: | wraa |
Date: | 19. Marts 2011 - 23:24 |
---|
| | | (Link) |
|
Es tik un tā negribētu vainot vidi, jo no viena un tā paša rajona, skolas, utt. nāk dažādi cilvēki. Un arī savi draugi (un kur nu vēl "draugi") nav obligāti jāatdarina. Bet jā, ok, cilvēki ir dažādi. Un principā man nav arī nekas pret lamāšanos, mani vienkārši kacina tie cilvēki, kas uzskata, ka ir šausmīgi kruti uzvesties tā, it kā viņu vieta būtu jauniešu kolonijā. Protams, runāšanas ir vairāk kā darīšanas, un tomēr - kas tie par standartiem? Bet labi, ok, to sauc par pusaudzību, un es laikam vienkārši esmu aizmirsusi (vai vienkārši nekad tā īsti neesmu piedzīvojusi), kā tas ir - būt jaunam un vairāk par visu vēlēties iekļauties.
Man daudz grūtāk ir saprast, kā 'pareizi' jāreaģē un kā jāizturas pret katru konkrēto cilvēku. Vispār cilvēkiem kā tādiem. Jo par vides ietekmi (ar to domājot visu iepriekš minēto) šaubu nav nekādu. Svārstās tikai tas, cik kurš konkrētais cilvēks sevī ieliek pats un cik uzspiež apkārtējie. Ar laiku tas tāpat ieaug un pārvēršas uzvedības modeļos. Sociālantropoloģija, jā, bet Tu jau sāki.
Piemēram, par tiem lamuvārdiem. Atliek tikai paskatīties krievu 'krimiķus' TV - tur katra, pat visparastākā frāze "skoļko vremeņi?" pēc intonācijas skan kā "napal, bļ_". Un ja pēc tā visa teikumā tikai 3 vārdi no 5 ir lamuvārdi, tas vēl ir sasodīti labs rādītājs. |
|