|
Septembris 29., 2004
00:57 - ... Jocīgi, bet pēkšņi jūtos tik ļooooti tālu no visa, visa iekdienišķā.... Varbūt tas tādēļ, ka ar vienu kāju jau esu miglainajā miega pasaulē, bet - nu piiiiilnīgs POFIG par neizpildītiem latv.val. mājasdarbiem.... Pofig par to, ka man nav naudas, ko rīt uz skolu aizbraukt... Pofig, ka kaut kāda ziedu kompozīcija bija jātaisa izstādei... Nekā man nav... Nekas man neinteresē.... Un tas nav nekas īpašs. Tas nav besis. Es tieši jūtos labi, ka man nav to visu uztraukumu... Cik labi tā atmest ar roku visādiem tamlīdzīgiem sīkumiem un paskatīties uz savu dzīvi no neikdienišķāka skatupunkta... Redzu, ka ir jāizkāpj no sevis un jārestartējas, un jāiemarinējas ziemai. Nē, nevis jāiemarinējas, bet jānovārās kā ievārījumam uz ziemu ;D Jā, esmu biezs, cukurains, nežēlīgi salds, ķipīgs un lipīgs ievārījums. Nu, teiksim, ķiršu (tas man pašai vislabāk garšo, kāpēc tad ne ķiršu). Nu jā. Tā.
Jā, zināmu iemeslu dēļ ir atkal jābūvē no jauna bik apdrupušo pasaulīti manu. Jāiztīra no liekiem, nederīgiem "failiem", kas vairs vai nu nav derīgi, vai arī nebūs vajadzīgi...
/me ierubī sevis saudzēšanas režīmu... Mūzika: Chantal Kreviazuk - Wait for me
|
|
|
|
Sviesta Ciba |