Apr. 18th, 2013 @ 10:48 pm (no subject)
Savu pārspīlēto līdzjušanu lielākoties uztveru kā apgrūtinājumu, tagad gan vairs nav tik traki, bet bērnībā, kad tas izpaudās caur īpaši saasinātu bērna jūtīgumu, man tas sagādāja krietni par daudz bērnu melanholijas. Tad, kad biju īpaši ticīga, man patiešām šķita un bija bail, ka pēkšņi mana sirds var salūzt no līdzpārdzīvojumiem, tāpat, kā tas gadījās ar Dievmāti. Tā vismaz mums ticības mācības stundās stāstīja, neesmu pārbaudījusi.

Tagad it kā apzinos, ka pārspīlēta empātija ir tāds sarežģīts augstprātības paveids vai pārlieka neuzticēšanās cilvēkiem, bet tāpat ne vienmēr tieku galā.
From:[info]nulle
Date: April 18th, 2013 - 11:16 pm
(ieraksts)
"pārspīlēto" ir tikai interpretācija.
(ieliet vēl)
From:(Anonymous)
Date: April 19th, 2013 - 01:16 am
(ieraksts)
Tava līdzi jušana dzīvniekiem arī ir augstprātība???
(ieliet vēl)
[User Picture Icon]
From:[info]ziimogvasks
Date: April 19th, 2013 - 09:29 am
(ieraksts)
Ja tā padaomā, pārlieku neuzticēšanās cilvēkiem tā pati augstprātība vien varētu būt, ja reiz neuzticies tad savā ziņa uzskati, ka spēj labāk un pareizāk, izklausās diezgan augstprātīgi.
Šoreiz spriežu pēc sevis.
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: April 19th, 2013 - 01:31 pm
(ieraksts)
līdzjūtība vairāk pret visiem grūtdieņiem slimajiem, vārgajiem un nelaimīgajiem. Bet līdzjušana kaut kā iekļauj to egoistisko "man ir labāk" apziņu
(ieliet vēl)(Parent) (Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]ziimogvasks
Date: April 19th, 2013 - 05:55 pm
(ieraksts)
Diez vai es spētu just līdzi kādam kuram konkrētā situācijā un apstākļos ir labāk.
(ieliet vēl)(Parent)