jaunajā darbā arī bija talka piektdien.

no rīta bija jānovada sava veida instruktāža, un tad jādodas "jauno darbinieku ekskursijā", un tad uz talku.

 

diezgan grūti izdomāt, ko vilkt, ņemot vērā to, ka jāizskatās solīdi un talkai gatavai, un arī to, ka tādu talkas apavu man nav.

nācās vilkt zābakus ar papēdi.

(ar botām negribēju iet uz instruktāžu, lai gan tagad saprotu, ka mierīgi varēju to darīt, vienīgais, uz talku ar gaišām botām nebūtu bijis diez ko prātīgi, a tumšu man nav, so).

talku uzsāku ar domu, ka šī tāda atpūtas diena sanāks, bet nobeidzu ar - es neesmu talku cilvēks.

pirmkārt, visu dienu saule un auksts vējš vienlaicīgi.

otrkārt, neskatoties uz plānoto barošanu, tā bija ļoti vēlu, trijos man jau bija pazemināts cukura līmenis asinīs, bet es attapos, kad bija jau par vēlu. #hangry

bōnusā - aplaucēju vai arī pareizāk sakot - nodedzināju - mēli un aukslējas ar soļanku, man ir aizdomas, ka esmu zaudējusi kaut kādu garšas izjūtu.

treškārt, no nepiemērotajiem apaviem kājas vēl šodien sāp.