27 February 2013 @ 02:28 pm
 
kad es juutos viena un pasaules sagrauta, un aaraa brauc mashiinas un mutuljo dziive, bet es dienas viduu seezhu aukstaa istabaa gultaa, skatos Solaris un pildos ar aukstaam shausmu un anxiety skudrinjaam par to kaa, nevienam es neruupu, bet visi kaa histeeriskas zombijvaarnas no manis visu grib un pieprasa (disertaaciju un naudu utt), tad es domaaju par taadiem stipriem un briinishkjiigiem viirieshiem kaa Niks Keivs un Toms Waits, un par to kaa es devinjdesmito gadu viduu seedeeju Ziepniekalna virtuvee un eedu biezpiena sierinju un skatiijos uz preteejaam daudzstaaveneem un smilshkasti

vai tiesham visa patiesiiba izput? un vai tieshaam laiks ir sasaistiits ar telpu un neviens no vinjiem nav iists? vai vispaar ir kaut kas kam var pieskarties?
 
 
simfonija: nick cave - loverman