Redzi, tur aizskrēji tu
Tikai pats sevi piemirsi paņemt līdzi
Bet laikam jau vizbuļi uzplauks arī bez tevis
Un putni, nedzaudz automātiski vēzējot spārnus,
Atlidos tik un tā
Tomēr bija taču tik jauki, kad arī tu tā uzplauki
Un macījies vēzēt spārnus, un mācīji man
Un to, ka saule spīdēja daudzreiz spožāk,
Es zinu pavisam droši,
Kad tev piederošais, pasaulē siltākais smaids,
Mazliet nekaunīgi, neprasot atļauju, iegūla smieklu krunciņās
Tad arī man uzreiz kļuva siltāk
Bet tas jau bij' toreiz, kad tu pavisam, ar visu sirdi
Toreiz vēl mazuliet baiļojies izplest spārnus
Tu arī tagad vēl baidies
Tāpēc tu esi skrējējputns
Tu esi emu
Un šodien ziņās tieši es dzirdēju,
Ka negaidīti rudenīgā vētra radījusi postu-
Tā sagāzusi Zoodārza žogu
Es patiešām nezinu, vai Zoodārzā ir emu
Es zinu, ka tevis tur nav
Tevis vairāk tur nav
Tu esi žogs
Un gan tu gan es, mēs abi zinām
Vētras nemēdz būt tikai posts