09 May 2016 @ 12:03 am
660. Pa vilcienu taku  
Tā stulbā sajūta, kad nāk miegs, bet negribās iet gulēt, jo interesantākas lietas, ko darīt..
Un vēl es nesaprotu, kā cilvēkiem visi ūdeņi var garšot vienādi..

Izdomāju, ka jāsasveic ar puķēm māmiņa, 2 krustmāmiņas un vecmāmiņa. Gāju meklēt narcises un ieraudzīju tās foršākās, kuras, man liekas, parasti parādās pēdējās. Vēl viena pazīme, ka nokavēju pavasari.

Šogad laikam pievērsīšos hokeja vērošanai.
Atceros, ka vienu gadu skolā saslēdza projektoru ar televīziju un rādīja spēles vestibilā uz sienas. Starpbrīžos gāju vērot.

5dien mēģināju ar kājām no Getliņiem līdz mājām aiziet. Tiku tikai līdz Jāņavārtiem, jo sāpēja kedas. Bet Lokomotīves iela jauka likās. Novēroju, ka šajā sezonā koku sugas jau pa gabalu var atšķirt un atpazīt pēc lapu un ziedu zaļās krāsas toņa.

Rozei kartupelis negaršo, bet kartupelim der puķpods. Jācenšas nenogalināt.