Es pat tā īsti vēl nespēju apjēgt kā jūtos pēc pusgada nesmēķēšanas. Šķavas pa brīdim vēl tepat, taču ir atgriezusies oža. Es taču lielu daļu mūža nodzīvoju pasaulē bez smaržas, precīzāk izsakoties - kaut ko jau jutu, bet tikai tagad saprotu - nekas daudz tas nebija. Un āda! Tā izbrīnīja manu māsiņu, kura mani redz reti, tā ka viņa pat mani aptaustīja un nespēja labu brīdi parunāt.Turies!

(Reply to this) (Thread)

Paldies! Īsti nekāda turēšanās gan nav vajadzīgs, jo it nemaz negribas pīpēt.

(Reply to this) (Parent)

Man drīz būs gads kopš (kārtējās) atmešanas, nav ne vainas, brīžiem šķiet, ka jūtos pārāk jauns! ;)

(Reply to this) (Thread)

Malacis! Atmešana, protams, ir labākā lieta, ko savā labā izdarīt, un ir visādīgi priecīgi un jauki, bet par to jaunību gan - alerģiskie puņķi un šķavas ir vienīgais atgrieztās jaunības elements :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas pāries, es domāju puņķus un šķavas! ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepāries. Alerģiska puņķošanās ir mans dabīgais (pirmssmēķēšanas) stāvoklis, bet smēķēšana glušī visādās alerģijas, notrulinot (ieķitējot darvā) receptorus. Bet lai jau nepāriet - kaut kā taču izdzīvoju pirms smēķēšanas, izdzīvošu arī tagad ar ikrīta pusstundas kaķu koncertu :)

(Reply to this) (Parent)

pilnīgi noteikti zinu, ka rīt atsākšu - dzimtenes apmeklējuma tradicionālā vaļībiņa.