Pilota memuāri.

Piektdiena. Mhm-mhm...

Piektdiena. Mhm-mhm...

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tiešām. Kauliņi ir mesti.

Kopš šīs dienas es vairāk nerunāšu par to visu, tikai pateikšu, ka mēs būsim pirmajā vilnī. Pašā priekšā. Process nav apturams un no tā izstāties nevarēs. Bet kad tu redzi neiespējamo notiekam tavu acu priekšā, tad tas vairs nešķiet tik biedējoši. Tad sākas cits stāsts... ;)

P.S. Bet vispār šis ir smags laiks. Iespējām bagāts, bet smags un biedējošs vienlaikus. Un es aizvien mazāk ticu nejaušībām un haosa teorijai. Jo vairāk notikumu virpulis uzņem apgriezienus, jo skaidrāk redzams, ka te pārāk daudz kas - sit kaut nost - nenotiek nejauši. Ieskaitot visu - blakus esošos cilvēkus, iespējas, kontaktus, notikumus...
  • Man jau sen liekas, ka nekas te nenotiek nejauši. Ir cilvēki, kurus nevar nesatikt; ir notikumi, kuru ķēdes ir loģiskas, mazliet tā kā zvaigznēs ierakstītas varbūt.
    Laiks IR smags - pārliecinos par to katru dienu no jauna. Bet visos laikmetos cilvēki ir tieši to pašu apgalvojuši. Un viņiem vienmēr ir bijusi taisnība. Bet laiks šķiet arī tāds mazliet Neesos, visam pāri stāvošs Konstants Lielums - kā fona mūzika filmās.
  • jā, es ar jau prāvu sprīdi uzskatu, ka ir noteikti notikumi, no kuriem nevar aizbēgt. agri vai vēlu tas tev gāzīsies pāri :]
    dzīve ir tik interesanta :D
    • Varbūt pat vēl interesantāk! Tā, it kā viss jau iepriekš būtu izplānots un paredzēts zinot, ka - o', tur mūsu ceļi krustosies, te tālāk katrs spēlē pa savam, te, savukārt ir tik-un-tik dažādu variantu, no kuriem visdrīzāk izpildīsies tas-un-šitais.. Un tā tālāk.

      Savs nejaušības komponents ir, bet daudz vairāk ir to slēpto, bet vienlaikus jau iepriekš zināmo elementu. Kā kārtīs. :)
Powered by Sviesta Ciba