kolēģe bola acis un skaļi brīnās kā var sēdēt telpās ar cepuri. atbilde, ka tas man liek justies drošāk dienās, kad nejūtos savā ādā, viņu neapmierina. arī mana 15 minūšu snauda pusdienu pārtraukumā viņu mulsina. pasveicināju no rīta divas reizes, jo neesmu vainīga, ka tie resnie dupši no aizmugures pieliekušies pie ūden bačoka izskatās pilnīgi vienādi- traki sašuta, nīgri prasīja vai man ar vienu labrīt nepietiek un brīnījās kāpēc vispār jāpadod labs rīts tik skaļi. tagad plānoju uzspridzināt viņai smadzenes, pusdienas sākot ar saldo, nevis zupu, jo garšas kārpiņas ātrāk ir apmierinātas un apbalvo ar sāta sajūtu, ja sāk ar izteiktāko no garšām.