man nepatīk rakstīt 2 pretēja rakstura ierakstus pēc kārtas, bet nu šodien es tiešām atļaušos.
tētim šodien paliktu 45 gadi. tas ir tik maz un tajā pašā laikā tik daudz.
un mamma man jautāja - par ko tu raudi, ne jau šodien viņš nomira ne ko, bet es raudu par to, ka es zinu - pirms 10 gadiem šajā dienā viņš svinēja savu dzimšanas dienu, visi priecājās, viņš priecājās, bet tā bija viņa pēdējā dzimšanas diena. un neviens to nezināja. un šodien tikai daži cilvēki zin, ka viņam ir dzimšanas diena, bet viņa vairs nav.