THE BLOG - pasākums

bļeģ!

vakar biju nolēmis kā cilvēks aizvilkties uz preses bāru un godīgi izdzert dažus aliņus. bet protams, kas tev deva. atnāca mārītis ar zāli. mēs aizgājām uz parciņu, uzvilkām pīpīti, uz soliņa sēžot, un aivvv radās ģeniāla ideja - vajag iztukšot tos divus litrus viskija, kas man stāv mājās ledusskapī. viņam esot svaigi spiesta ābolu sula. nē nu jūs jau saprotat, ka labs viskijs ar svaigi spiestu ābolu sulu ir manta, no kuras atteikties ir nāves grēks.

tā nu no mežciema atceļoja visītis, no āgenskalna atceļoja ābolu sula, un tas viss kopā ar mums aizceļoja uz ķengaragu pie axela. bļeģ, un mēs tur vājprātā apdzērāmies un pārpīpējāmies. ņemot vērā to, ka pēc aivvv atrubīšanās nebija palicis sevišķi daudz lietaskoku dzeršanā, tad cilvēki krita ļoti ātri. pēc tam, kad izrubījās arī silva, pēdējie palikām mēs divatā ar mārīti un tas bija šausmīgi, jo mēs to viskiju tiešām piebeidzām, ik pa laikam uzvelkot zāli. tas kokteilis, kas man bija galvā, radīja visai neaprakstāmas izjūtas. mēs apēdām visu axela ledusskapja saturu, ieskaitot ķiršu kompotu ar sakaltušu maizi, griķu paku un iesākām arī kaķa barību, bet tad nolēmām, ka jādodas pie miera.

nakts vidū es pamodos no tā, ka viss mans ķermenis bija sarāvies krampī. ka es jums saku - tik daudz muskuļi vienlaikus līdz šim man nebija nekad rāvušies krampī. es mēģināju piecelties un atklāju, ka esmu atplīsis virtuvē uz grīdas un man virsū guļ silva. es pārcilvēcīgiem spēkiem izlīdu no viņas apakšas un nolēmu, ka vajadzētu doties mājās un pačučēt normālā gultiņā, bet pamodināt silvu bija absolūti neiespējami. labākais uz ko biju spējīgs, bija viņas zemapziņas pamodināšana bet tas jau ir cits, atsevišķs stāsts...

tad es izmisumā pīpēju cigaretes līdz četriem rītā, domādams ko lai iesāk, kad beidzot mans organisms vairs neizturēja un es atplīsu uz kaut kāda vājprātīgi neērta klubkrēsla.

šis rīts ir briesmīgs!