Pegijas · Lī · interjers

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
kādā bezgalīgā bezmiega beidzamajā mirklī
(palagi satinušies virvēs, virves aptinušās ap kaklu - galva pati par sevi un ķermenis pats par sevi iegrimstot izšķīst kaut kur tur lejā)
sapratu, ka varu kontrolēt sevi - par kuru vietu uz manas bijušās miesas padomāju, to apzīmogoju ar lāsīti,
sākumā nejauši un nesaistīti šur tur kā spēlējoties -
par potīti (un tā noraso), par punktu uz gurna, par lāpstiņu,
un tad jau metodiski - centimetru pa centimetram no tās vietas, kur viņu pēdējoreiz redzēju,
un tur kur iepriekš ar rasu pārklāts, pēc tam nožūst un sacietē un savelk atkal visu kopā.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry