Pēc idejas man šobrīd būtu jāmuļļā kārtējo zīmēšanas mājasdarbu [ar alus pudeli un virtuves nazi un trešo priekšmetu, kuru vēl neesmu savos bardacīgajos apartamentos sameklējusi], taču nav lustes ne asināt zīmuļus, ne gaismot uzstādījumu, un turklāt stipendijas laumiņa, prostitūta tāda, ir atgriezusies no eirotripa un pabarojusi manu bankas kontu ar pavisam negaidītiem 35 latiem - sasodīts, ja katra angliska runāšana ar eirodāmīšu komisijām man šādi atmaksāsies, stāšos Eiroparlametā, lol, likteņa ironija un aronija un cidonija un apelsīns un kas tik viss vēl ne. Bet ne jau par to ir stāsts, stāsta šodien nebūs. Brīdī, kad pasniedzēja seminārtelpā kurbulēja savu sūda interaktīvo tāfeli un klāstīja par faktoriāliem un permutācijām, mani vienmērīgi plūstošie endorfīni beidza plūst [noturējos precīzi 6 dienas, dritvaikociņ], tā vienkārši bez iemesla, pat ne faktoriālu un visas draņķa kombinatorikas dēļ, un tā vien šķiet, ka vienīgais patiesi noturīgais priecīgums ir atrodams plānprātīgā abpusējā mīlestībiņā vai vismaz smagā un regulārā dzeršanā, arrgh. Dzīvojieties, jūs.