šodien no rīta nepaņēmu līdzi jaku, lai gan bija pavēss, jo pieņēmu, ka vislaik būs vienkārši tikpat pavēss kā visās iepriekšējās dienās, kuras esmu pavadījusi lielākoties iespundējusies mājās, guļot vai rakstot, kas nozīmē, ka nekāds diskomforts (biju uzrakstījusi diskoforts, pamanīju tikai krietni pēc, man liekas, diskōforts ir brīnišķīgi, tas ir tāpat kā pornō grāfiste tikai militārā kontekstā) īpaši nedraud. protams, tas man atspēlējās ar lietusgāzienu, kura dēļ starp biogrāfisko metōžu darba prezentāciju un parunāšanās par medicīnas antropolōģiju nevarēju aizvest riteni uz servisu, lai pievelk stūres skrūvi, jo lija ļoti, un es būtu ne tikai saslapusi (not bad) bet arī nosalusi (not bad in itself but bad if followed by unwanted consequences) un tādēļ drošvien saslimusi (jo es mēdzu saslimt pēc eksāmenu/galadarbu laika jau tā diezgan bieži, iespējams kaut kāda fokusa atslābuma vai vēlkautkā līdzīgi psihosomatiska dēļ). arī tad, kad bija laiks doties mājās, joprojām lija, tāpēc es ar lielām pūlēm pierunāju sevi kopā ar dekartu braukt ar trolejbusu. because i'm not self destructive, hooray. (patiesībā jau tāpēc, ka man vienkārši ļoti negribas riskēt ar vestarda šimkus koncertapmeklējumu)

nu lūk, un trolejbusā es izdomāju, kāpēc es tomēr noteikti negribētu precēt vestardu šimku, pat ja nez kādā maģiskā veidā mēs jebkad satiktos un tā, un viņš gribētu mani precēt (don't laugh, alright? XD ok, laugh all you want, that's what i do. es vienkārši lasīju kaut kādas viņa intervijas (vienreiz arī tādā liegā dzērumā vienu, man liekas), un man šķita, ka viņš visu saprot - es droši vien kļūdos, bet tāds iespaids palika.) - tad, ja mēs apprecētos, es vairs nevarētu justies labi par dziedāšanu, jo man būtu jākaunas par to, kā tā nav ne ōpera, ne kkāda populāra stilīga popmūzika, ko es klausītos, er, ne nu gluži radio, bet kautkātā. because this is a valid imaginary problem in an un-imaginable relationship :D

vēl es šodien fakultātē redzēju ivaru šteinbergu, bet tas bija kaut kādā mazliet mulsinošā brīdī (es ļoti runāju ar savām kursabiedrenēm un tas nozīmē konkrētu fokusu), ka es vienkārši stulbi sasveicinājos un ieblenzu, un rezultātā man neizdevās nekā viltīgi un neuzkrītoši noskaidrot, vai viņš ir aizmirsis vai aizņemts, vai arī vienkārši negrib atsūtīt man vienu long-awaited epastu. bet es toties ar dedukcijas spējām nopratu, ka viņam tūliņ būs eksāmens, un pēc tam arī turēju īkšķi. diez, vai šitās lietas strādā, ja veiksmes"saņēmējs" nezina, ka viņam tāda būtu jāsaņem? bet arī to es droši vien neuzzināšu, jo man vairs nav, ko meklēt fakultātē (izņemot atdot grāmatu, bet to jau drošvien nākamnedēļ), plus, cik liela ir iespēja, ka mēs tur atrodamies reizē? man liekas, maza. ļoti maza. un pat ja tā gadītos, diez vai var tā vienkārši cilvēkiem teikt - hei, zinkā, mēs neesam ne draugi ne kas, man vienkārši patīk lietas, ko tu raksti, so, tad es te viendien nopratu, ka tev būs eksāmens, un turēju īkšķi, because that's how i roll, vai tas nostrādāja?
nez kāpēc man liekas, ka šis izklausās visai, err, stalkerīgi un dumji, heh.

anyways, ar brāli noskatījāmies tikko green hornet, un jāatzīstas, ka man tas ļoti patika un es daudz smējos. pa vidu gan bija daudz facepalm momentu, kad man to varoņu žēl, bet tādi jau laikam cilvēki ir. katrā ziņā, šodiena ir generally priecīga diena, ļoti, up to now. *beams*